VALIJA BELUZA

Vasarā visās radībās, arī cilvēkā, uzplaukst dzīvības enerģija un pirmatnējie instinkti. Kristietības triumfa laikos valdīja dogma, ka sekss ir kaut kas grēcīgs, no kā jākautrējas, taču mūsu senči uzskatīja, ka Līgo naktī pamīlēties drīkst gan meita, kurai nav līgavaiņa, gan sieva, kuras vīrs nespēj šo lietu nokārtot…

Pašizpausmes un attiecību centra “Love Home” astrologs Modris Kalnciems un psiholoģe Baiba Kalnciema pāru konsultācijās, tiekoties divi pret divi, izceļ katra indivīda labākās īpašības un piedāvā plaša diapazona idejas attiecību būvēšanai un pilnveidošanai. Lai sieviete un vīrietis daudzus gadus pavadītu kopā ne vien tāpēc, ka ir mamma un tētis, bet intīma tuvība būtu gan miesiska, gan dvēseliska. Pieaugušie par mīlestības nokrāsām var runāt arī bez puķēm.

Homo sapiens no citiem Zemes iedzīvotājiem atšķiras ar to, ka mums rūp ne vien vairošanās, bet arī ilglaicīgas un harmoniskas attiecības. Cik liela nozīmē te ir pirmajai čakrai, cik emocionālajam komfortam?

Modris. Vispirms mēs pāriem dodam impulsu pārvarēt grūtības saskarsmes fiziskajā līmenī. No Maslova piramīdas vārds “sekss” ir izkritis, taču vajadzība mīlēties joprojām ir fizioloģiska vajadzība, tāpat kā paēst, padzert un to visu izvadīt.

Bieži vien partneri viens otram nepieskaras, ja arī to dara, tad – kā? Mēs, vīrieši, dzimumdzīvē mēdzam būt pārāk strauji, nemākam sievietes pienācīgi samīļot, jo to neviens mums nav mācījis. Ja vīrietis domā, ka seksā ir lēns, viņam šajā procesā jākļūst vēl vismaz divas reizes lēnākam.

Lielas psiholoģiskas un fizioloģiskas problēmas rada pornogrāfiskās filmas un žurnāli: puiši iemācās ļoti aktīvu rīcību, kam reālajā dzīvē meitenes nav gatavas. Zēni saskatās pornogrāfiju, viņiem sākas erektīvā disfunkcija un  īsto sievieti pat nevajag, jo hormoni dara savu…

Savukārt vecākiem vīriešiem grūti mainīt paradumus: viņi taču ir “baigie veči” un zina ko un kā vajag. Tāpēc sievietes 40+ šķiras, jo savam vīrietim nav atļāvušās pateikt, ka šāds sekss nav foršs. Protams, pasakot to, partneri var aizvainot, tomēr runāt par šo tēmu vajag.

Attiecības izjūk arī, ja sieviete nenosprauž normāla, nesāpīga  seksa robežas. Statistika ir skarba – 80 procenti dāmu visā pasaulē nekad nav izjutušas kvalitatīvu orgasmu, kas atkarīgs no vīrieša prasmes uzsildīt partneri, ievest viņu drošībā. Jo tikai tad sieviete atveras.

Savas darbības sākumā ar pāriem runājām par tantrisko un enerģētisko  apmaiņu, tagad esmu paspēris septiņus soļus atpakaļ.

Ir jāuzbūvē kārtīgi pamati –drošs, labs seksuālais kontakts (pirmās čakras līmenis) un jāgūst bauda no saskarsmes (otrās čakras līmenis). Kopīgi mērķi jau ir trešās čakras areāls. Veidojot šo pieskārienu un komunikācijas bāzi, mēs palīdzam atrast un pieņemt gan sevi, gan mīļoto cilvēku citā - enerģētiskā sfērā.

Baiba. Ja partneriem ir saskaņa emocionālajā līmenī, kopīgas intereses, aizraušanās un mērķi, vajadzētu saskanēt arī fiziskajā. Bet, ja tuvība gultā ir bailīga vai sāpīga, un pāris par to nerunā, es redzu īslaicīgas attiecības. Labi, ka uz konsultācijām un terapiju nāk jauni vīrieši, kuri apjautuši, ka pornogrāfijas un pašu prāta konstrukcijas nestrādā.

Dzirdēts teiciens, ka visi mīlnieki ir vienādi laimīgi, bet nelaimīgi – atšķirīgu iemeslu dēļ. Ko darīt, ja cilvēka ego reizēm iesprūst zemāko enerģiju segmentā?

Modris. Visi pāri vēlētos dzīvot ilgi un jauki, diemžēl nākas dzirdēt, ka tikai daži no ilgajiem laulībā nodzīvotiem gadiem ir bijuši laimīgi. Mēs ar Baibu esam kopā jau teju divdesmit piecus gadus, audzinām divus bērnus. Attiecībās esam gājuši cauri dažādām transformācijām, pieņemot izaicinājumus un ieraugot, ko tie mums māca, jo rutīna mēdz ievilkt ļoti ātri un dziļi. Ja verbāli nepaužam savas vēlmes un vajadzības, īpaši šajā pandēmijas un attiecību krīzes periodā, līdzcilvēkos ieraugām ne tās foršākās īpašības. Agrāk katrs dzīvesbiedrs ik rītu devās uz savu darbu vietu, vakarā mazliet pasēdēja pie televizora, pēc tam likās gulēt. Nākamajā dienā riņķis turpinājās, un partneri varēja aizmukt no sevis un sarežģījumiem attiecībās.

Reāli problēmas risināmas komunicējot. Iespējams, jāmeklē trešā puse, kas varētu uzklausīt abus iesaistītos un atspoguļot šo pašu situāciju caur citu prizmu. Neuzbrūkam otram, neaizvainojam, bet pastāstām, kā jūtamies!

Baiba. Pieļauju, ka ikdienas rutīna tiešām ir viens no faktoriem, kas liek iebraukt grāvī. Pandēmijas periodā daudzas ģimenes ir spiestas būt telpā 24/7 režīmā, un ne viens vien ir apsvēris domu par attiecību pārtraukšanu. Daža sieviete secina, ka vīrietis, kuru pazīst jau ntos gadus, ir kaitinošs, riebīgs un vispār nesaprot viņas vēlmes. Pēkšņi viņa ierauga citu cilvēku. Bet šajā mirklī ir iespēja no jauna iepazīt vienam otru. Var izrādīties, ka ir pazaudētā saikne ar partneri, un viņa netīkamās īpašības atspoguļo tevi pašu.

Tas ir labi, ka katram sava pārliecība par pareizību. Bet, ja no tā rodas konflikti, un abi nespēj vienoties, var palīdzēt redzējums no malas. Ir svarīgi, ko pāris vēlas –izrunāt visu vai turpināt dusmoties un vienam otru vainot. Katrā ziņā krīze paver izdevību pakāpties soli augstāk.

Mēs varam parādīt instrumentus, iespējamās darbības, kā risināt domstarpības citādi. Bet vēlmei jānāk no klientiem: tikai tad ieteikumi tiks sadzirdēti. Ja vīrs paliek sēdam pie televizora un sieva iet pie terapeitiem, dodu mazu procentu, ka būs rezultāts.

Protams, katram jāsāk ar sevi: teorija saka - tikko maināmies paši, mainās arī citi. Varbūt tas, kurš ar alus pudeli palika mājās, pamanīs izmaiņas partnerē, ieinteresēsies un vēlēsies arī pats kaut ko uzsāk.

Modris. Pēdējās desmitgadēs vērojams, ka pāri izšķiras tādēļ, ka garīgi augt sācis viens no dzīvesbiedriem. Der piebremzēt savu skrējienu uz augstākām sfērām, jo nav paredzams, cik ātri mainīsies otrs cilvēks.  Katram ir sava attīstības dinamika, spēki un vājākās vietas. Lielākais klupšanas akmens ir citu vērtēšana pēc sevis.

A priori sievietei un vīrietim nav nekā kopēja. Sanāk kopā divi svešinieki un lēnā garā būvē attiecības. Caur seksu, ģimeni, bērniem, darbu, hobijiem. Astroloģijā ir divpadsmit mājas, tātad divpadsmit dzīves jomas, kurās mēs sevi smuki slīpējam. Līdz guru man vēl tālu, bet šodien mana vērtība ir klasisks pāris, kurā cilvēks aug daudz ātrāk, harmoniskāk un kvalitatīvāk.

Agrāk sabiedrībā bieži izskanēja doma, ka pāridarījumus ģimenē skar sievietes, nesen populāra kļuva kustība “Me too” (tulkoj. Es arī).

Nu jau varu droši apgalvot: vīrieši cieš ne mazāk - jūtas vientuļi, atstumti, izmanipulēti. Parunājot atklāti, ko darām vīru grupās, atklājas, ka problēmas ar fizisko un emocionālo vardarbību ir līdzīgas abiem dzimumiem.

Jāatgriežas pie pašiem pamatiem, pie enerģijas apmaiņas pārī. Dieviņš cilvēkus tomēr radījis kā vīrieti un sievieti, klasiski enerģija plūst vispareizāk. Attiecībās Viņš ir aktīvais sākums, savukārt Viņa ir pasīvā puse, kas aktivitāti transformē ģimenes un mājokļa siltumā. Prakse rāda, ka mūsu zemē un citās Eiropas valstīs sieviete kļūst ļoti stipra, varoša, reizēm pelna vairāk par dzīvesbiedru. Kad lomas mainās, vīrietim jāspēj to pieņemt, jo sacensties spēkā ar sievieti vīrietis nevar. Ekstrēmā, izaicinošā krīzes situācijā viņš būs vājāks psihiskā, emocionālā un pat fiziskā ziņā.

Baiba. Iekšējo spēku sieviete parasti nav tik ļoti attīstījusi, bet ar savu uguni spēj gāzt kalnus – ja nepieciešams, veikt visas lomas: gan būt pie pavarda un rūpēties par mājām, gan uzturēt ģimeni. Taču ar vārdiem, asiem kā zobens, sieviete var arī savu otro pusīti pazemot, noniecināt. Pazemināt.

Mums jābūt ļoti akurātām runājot, ko domājam, jo sevišķi šajos laikos, kad enerģijas strauji transformējas.

Mēdz teikt, ka viss nāk līdzi no bērnības. Savu nospiedumu droši vien atstāj uzaugšana šķirtā ģimenē. 

Modris. Tādēļ ir būtiski izglītot abus dzimumus, jebkuru sabiedrības locekli pēc iespējas agrākā vecumā. Sievietes un vīrieša lomas bērnam būtu jāapgūst savā ģimenē. Vai cilvēki pusmūža gados to savu vecāku attiecībās redzējuši? Daudzi psihoterapeiti, psihologi par to runā – dažs kungs pat sešdesmit vai astoņdesmit gadu vecumā nezina, kādas ir normālas attiecības ar sievieti. Bet kas viņu tādu izveidoja?

Ja mamma dēlu audzina viena, ja ģimenē nav vectētiņa, ģimenes drauga, jaunietim bez vīrišķās enerģijas ir sarežģīti izaugt harmoniskam vīrietim, Viņam dzīvē būs grūti uzņemties atbildību par saviem lēmumiem un izdarīt izvēles. Gandrīz visi mūsu klienti atklāj, ka piedzīvojuši mammas pārlieku lielo stingrību. Viņai reizēm nākas būt kā tēvam, un bērns apjūk. Principā sieviete rīkojas pēc labākās sirdsapziņas, taču dēls bieži tiek pār aprūpēts, izlutināts. Mamma taču vislabāk zina, kad bērniņš grib ēst, kad dzert, kad jāsaģērbjas siltāk. Ar to viņa iešauj kājā nākamās paaudzes sievietei.

Vīrietim jādod konfekte par padarītiem darbiem, savukārt jebkurai meitenei, sievietei konfekte pienākas par to vien, ka viņa ir.

Baiba. To praktizējam arī savā ģimenē. Kad tētis meitu palutina, slavē, saka komplimentus it kā ne par ko, viņš ceļ bērna pašvērtējumu. Tēvs ir pirmais vīrietis meitas dzīvē, un viņa stipros vārdus meita nepazināti liek savā dzīves ceļa somā. Tie ir svarīgi, lai vēlāk veidotu veselīgas attiecības ar vīriešiem.

Savukārt dēlam ceļa maizes vārdi no tēta ir jānopelna ar savu vīrišķo pusi - pierādot, ka spēj palīdzēt, paveikt. Tikai tad puikas mugurkauls sāk iztaisnoties. Vairāk atzinības, komplimentu gan viņš saņem no mammas, pirmās sievietes, ko savā dzīvē iepazinis.

Puika, jaunais vīrietis, savā meitenē, līgavā neapzināti meklēs līdzību ar savu mammu.

Ja tēvs un māte vienmēr zinātu, ko likt bērna ceļa somā, tas viņam palīdzētu pārliecinoši, ar paceltu galvu doties savā dzīvē. Savukārt vecāki būtu droši par atvasē iesēto.

Un kā ar emocionālo inteliģenci? Kāds bērns mājās nekad nav piedzīvojis konfliktus, bet citam lamāšanās, kaušanāsbijuši norma. Ja nu tādi saskatās un iemīlas? 

Modris. Viena lieta, ja patiešām mājās valda harmonija, to bērni izjūt. Savukārt citi vecāki iztaisās smalki un gudri, bērna klātbūtnē nedusmojas, nelieto sliktus vārdus, bet nejūt emocionālo tuvību, divatā lamājas un bērns to zina ļoti labi. Jaunietim ir izvēle: atkārtot vecāku ieradumus un paradumus vai veidot jaunus.

Baiba. Nemēdz būt tādas ģimenes, kurās iztiek bez strīdiem, domstarpībām. Jo tad attiecībās nenotiek izaugsme. Absolūti slēpt konfliktus no bērniem, nav pareizākā pieeja, atvasēm ir jāredz, kas notiek ikdienā. Ģimenes sistēma uz to pastāv: ir gan prieka brīži, harmonija, gan strīdi un dusmas. Emocijas padara cilvēku dzīvu.

Personīgi pazīstu ģimenes, kur bērniem pēc tam ārkārtīgi daudz nākas strādāt ar to, ka viņu vecāki nav risinājuši attiecību jautājumus, slēpuši patiesās emociju izpausmes. Labāk, lai vecāki attiecībās ir brīvāki, nevis ārēji demonstrē pareizo attiecību modeli.

Modris. Krīzes viennozīmīgi veicina izaugsmi. Reizēm pat nākas iedrošināt pāri, ka dusmoties ir forši. Jo bēdas un prieks, tāpat naids un mīlestība ir vienas emociju monētas divas puses.

Savā praksē vairāk runājam par ilgtermiņa attiecībām un arī par šo polaritāti - gan zemes dzīve, gan tantriskās ekstāzes kaut kad noved sirds centrā. Tad iestājas miers, un mēs vienkārši izbaudām viens otra klātbūtni.

Lai tiktu pie mērķa, jābūt atspēriena punktam. Ne velti pat daudzi svētie, kādā savas dzīves posmā bijuši ne īpaši morāles un ētikas paraugi.

Nespēju saprasties un palikt kopā cilvēki dažkārt noveļtieši uz horoskopa zīmju nesaderību. Vai uz konsultāciju ierodas arī ar tādām aizdomām?

Modris. Pie mani stādi nav bijuši. Pieļauju, ka ir grūti atrast otru cilvēku, ar ko nemaz nesapasētu. Te drīzāk ir prāta triki, nepiepildītas vēlmes no ģimenes. Mēs iedrošinām pārus izstāstīt, ko viena un otra partnera bērnībā darījis tētis, kādi pozitīvākie brīži pavadīti ar viņu kopā. Tieši tāpat izvaicājam par mammām.

Baiba. Iemesls, kādēļ pāri ierodas runāt par attiecībām, ir dažāds. Piemēram, viens otru nedzird, viens otru līdz galam nepazīst. Dažkārt tas ir stāsts par katru personu atsevišķi. Nav runa par nesaskaņām gultā, bet par niansēm.

Iespējams, zemapziņas līmenī vīrietis gaida no partneres mammas kopiju. Un tas neļauj vīrietim atkārtot foršo bērnības pieredzi, ko reiz sniegusi mamma – aprūpi, pār aprūpi. Varbūt sieviņai ir tāda pat matu krāsa vai rakstura iezīmes, bet viņa necep tādas kotletes kā mamma.

Lai partneris dabūtu prettriecienu, var atteikt: es neesmu tava mamma, esmu sieviete, ar kuru tu izveidoji attiecības. Vai nu vīrietis to sadzirdēs vai arī paliks tajā līmenī un meklēs nākamo, kur aizceps to īsto kotleti.

Modris. Bet ir svarīgi neaizvainot, neapvainoties un neaizcirst durvis.

“Tu necep kotletes kā mana mamma! ”“Ak tad tu, cūka, neēdīsi manas kotletes? ”Pie šādas dialoga shēmas, nav variantu atrast kopsaucēju. Jāuzliek robežas, pasakot partnerim: es apvainojos, jo sajutos tā un tā. Ar aizvainojumu sieviete nereti manipulē un vīrietim ir jānāk lūgt piedošanu, kaut gan saķeršanās cēloņi ir pilnīgi citi.

Te man jāsaka sava skolotāja vārdiem: mēs runājam par piedošanu, bet kāpēc vajag apvainoties. Ja uz kādu nosodoši rādām ar pirkstu, trīs pirksti ir vērsti atpakaļ. Trīs reizes paskatāmies uz sevi: ar kādām tiesībām uz kādu apvainojamies? Ja sunītis skrej garām un rej, mēs taču uz dzīvnieciņu neapvainojamies. Tas ir mūsu pašu apziņas un pieņemšanas līmenis. Diemžēl pie šādiem slēdzieniem, atklāsmēm nonākam, kad dzīvē jau ir ļoti slikti. Cilvēks tā iekārtots, kamēr attiecības ir normālas, nemeklē, kā tās vēl vairāk uzlabot. Ideāli, ja izaugsme notiek gan katrā atsevišķi, gan abiem kopā.